Budžeta komisija aicina deputātus apdomāt risinājumus kontroles stiprināšanai pār tabakas un elektronisko smēķēšanas šķidrumu nelegālo apriti

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītāja Anda Čakša (JV) 24. februārī aicināja deputātus apdomāt risinājumus kontroles stiprināšanai pār tabakas un elektronisko smēķēšanas šķidrumu nelegālo apriti.

Čakša aicināja deputātus savās frakcijās pārrunāt, kādus mehānismus likumdevējs var piedāvāt nelegālā tirgus ierobežošanai.

Komisijas sēdē tika secināts, ka grozījumi Tabakas izstrādājumu, tabakas aizstājējproduktu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā, kas stājās spēkā 2025. gada 1. janvārī un aizliedza aromatizēto beztabakas nikotīna produktu tirdzniecību, ir radījuši ievērojamu nelegālā tirgus pieaugumu, vienlaikus nenodrošinot pienācīgu kontroli.

"Nav izdarīti vajadzīgie priekšdarbi, lai likums dotu rezultātu. Ir viegli ar skaļiem saukļiem pieņemt likumu un nesagatavot nākamos soļus, bet bez nākamajiem soļiem tas ir noziedzīgi. Mēs esam atbildīgi par to, ko pieņemam," uzsvēra Čakša.

Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējas biznesa centra direktors Arnis Sauka, atsaucoties uz veiktajiem pētījumiem, informēja komisijas deputātus, ka 2025. gadā beztabakas nozares produktu legālajā apritē četros mēnešos, par kuriem ir dati, bijis ļoti straujš kritums par 42,4 %, bet akcīzes nodokļa ieņēmumi samazinājušies par 28,5 %.

Tāpat Sauka informēja, ka pelēkais tirgus 2025. gada četros mēnešos sācis strauji augt. "Tas būs noteikti lielāks gadā kopumā, nebūšu pārsteigts, ja tas pārsniegs 50%. Lietotāju aptauja atklājusi, ka 46 % smēķējamos šķidrumus pērk pelēkajā tirgū, jo legālajā tirgū šķidrumus ar aromātiem nevar nopirkt," teica Sauka.

Pelēkā tirgus apjomu raksturošanai Sauka skaidroja, ka vienreiz lietojamo e-cigarešu pelēkā tirgus īpatsvars pieaudzis no 26,8 % 2023. gadā līdz 42,4 % 2025. gada pirmajos četros mēnešos. Atkārtoti lādējamo e-cigarešu un tām paredzēto šķidrumu kārtridžu pelēkā tirgus īpatsvars šajā laika posmā audzis no 25,5 % līdz 40,9 %.

Sauka informēja deputātus, ka veiktajos pētījumos secināts - pelēkā tirgus apjoms beztabakas nikotīna produktu nozarē, kopš tika ieviesti garšas aizliegumi (izņemot tabakas garšu), strauji aug un, visticamāk, tikai palielināsies. Savukārt nelegālie produkti ir pieejami ļoti brīvi un plašā klāstā.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Pārvaldības un drošības institūta asociētais profesors Māris Jurušs RTU veiktajos pētījumos secinājis, ka aizliegumi nav sasnieguši paredzēto mērķi. Jurušs sacīja, ka nacionālie aromātu un citi ierobežojumi ir būtiski vājinājuši legālo tirgu un samazinājuši budžeta ieņēmumus, jo patēriņš pārorientējas uz pierobežu, internetu un nelegālajiem kanāliem.

Kā ieteikumus rīcībai Jurušs minēja nepieciešamību pārskatīt aizliegumu ietekmi uz legālo tirgu un valsts budžetu un neizmantot papildu nacionālos aizliegumus, kas vēl vairāk palielinātu tirgus aizplūdi. "Vismaz Baltijas līmenī vajadzētu vienotu politiku, jo tagad cilvēki šķidrumus ar aromātiem pērk Igaunijā, kur tie nav aizliegti," teica Jurušs.

Tradicionālo un bezdūmu tabakas izstrādājumu apvienības valdes loceklis Anrijs Matīss komisijas sēdē uzsvēra, ka pēc tirdzniecības aizlieguma ieviešanas pieaug ne tikai cigarešu kontrabanda, kas sasniedz jau 23,5 %, bet arī e-cigarešu un nikotīna spilventiņu nelegālais tirgus, kas pēc dažādiem novērtējumiem jau sasniedz 50-60 % no kopējā apjoma.

Tāpat Matīss uzsvēra, ka pieaug viltojumu un nelegālu produktu risks "jaunajās" kategorijās. Tirgū parādās viltojumi un nelegāli nikotīna spilventiņi, kā arī nelegāli ražotas e-cigaretes, kas nav pakļautas kvalitātes kontrolei un rada sabiedrības veselības apdraudējumu. Matīss piebilda, ka sāk pieaugt nelegāli ievestu karsējamās tabakas izstrādājumu īpatsvars, kas liecina par tirgus pārbīdi uz ēnu ekonomiku.

Matīss sacīja, ka apvienības ieskatā būtu nepieciešama aktīva rīcība no valsts puses kontrabandas un nelegālās ražošanas apkarošanā. Tāpat būtu nepieciešams izvērtēt Ēnu ekonomikas apkarošanas plānā noteiktos pasākumus un to izpildes rezultātus, palielināt tiesībsargājošo iestāžu resursus un kapacitāti, kā arī pastiprināt normatīvajos aktos noteiktos sodus un sankcijas.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe sacīja, ka aromatizētāju aizlieguma mērķis bija ierobežot elektronisko smēķēšanas šķidrumu izplatību un nepieļaut to izplatību starp jauniešiem.

"Tas būtu apsveicami, ja vienlaikus tiktu stiprināta kontrole. Diemžēl, ieviešot šos aizliegumus, VID tika atņemtas visas kontroles iespējas, jo šīs preces vairs nav akcīzes produkti," atzina Šmite-Roķe.

Pēc Šmites-Roķes teiktā kontroles neesamība radījusi situāciju, ka tiek sagrauts likuma mērķis, bet tirgus ir pārpildīts ar šiem nelegālajiem produktiem. Kontroles funkcija ir pārgājusi Veselības inspekcijas un Iekšlietu ministrijas pārraudzībā, taču šīm iestādēm nepalielināja resursus kontroles veikšanai, atzina VID vadītāja.

Šmite-Roķe pauda viedokli, ka Saeima, pieņemot likumu, nepadomāja par kontroles mehānismu. "Tā ir ļoti laba likuma norma, bet diemžēl deklaratīva. Labāk ierobežojumus nodrošinātu drošs, stingri kontrolēts tirgus ar augstu akcīzes nodokli," pauda Šmite-Roķe.

Savukārt Nodokļu un muitas policijas Analītikas daļas vadītājs Artūrs Kovaļenko atzina, ka patlaban smēķēšanas šķidrumi ar aromātiem ļoti plaši tiek ievesti ar kurjerpastiem no citām Eiropas Savienības valstīm, kurās tie ir legāli.