SKDS dati atklāj e-cigarešu aromātu aizlieguma izgāšanos: patēriņš nav mazinājies, bet legālais tirgus tiek aizstāts ar nekontrolētu apriti
Vairāk nekā pusotru gadu pēc tam, kad Latvijā stājās spēkā elektronisko cigarešu aromātu aizliegums, ir pienācis laiks vērtēt nevis politiskos solījumus, bet reālos rezultātus. Jaunākā pētījumu centra SKDS 2026.gada jūnijā veiktā aptauja par tabakas un nikotīnu saturošu produktu lietošanas paradumiem rāda nepārprotamu ainu: ierobežojums nav mainījis absolūtā vairākuma cilvēku uzvedību, nav likvidējis pieprasījumu pēc aromatizētiem produktiem un nav novedis pie atteikšanās no nikotīna produktu lietošanas.
Tā vietā valsts ir panākusi ko citu – legālajā un kontrolētajā tirgū aizliegto produktu patērētāji turpina meklēt internetā, sociālajos tīklos, no paziņām vai citiem nekontrolētiem pārdevējiem un ārvalstīs.
Aptaujas mērķa grupa bija Latvijas iedzīvotāji vecumā no 20 gadiem, proti, personas, kuras sasniegušas normatīvajos aktos noteikto minimālo vecumu šo produktu iegādei.
86% paradumi nav mainījušies – aizlieguma galvenais mērķis nav sasniegts
Ja grib godīgi novērtēt, vai aromātu aizliegums ir devis rezultātu, pirmais jautājums ir vienkāršs – SKDS respondentiem tika tieši jautāts, vai kopš 2025.gada 1.janvāra spēkā esošais aromatizētu e-cigarešu aizliegums ir mainījis to, kā un kādus tabakas vai nikotīna produktus viņi lieto? Atbilde ir nepārprotama: gandrīz 86% respondentu norādījuši, ka viņu paradumi nav mainījušies.

“Šis ir centrālais secinājums, kas likumdevējam vairs nav ignorējams. Regulējums tika ieviests, lai mainītu cilvēku uzvedību un samazinātu attiecīgo produktu lietošanu. Taču pēc pusotra gada absolūtais vairākums saka, ka nekas nav mainījies. Tātad ierobežojums nav iedarbojies uz pieprasījumu. Tas ir iedarbojies tikai uz legālā tirgus spēju šo pieprasījumu apmierināt”, uzsver Beztabakas Produktu Asociācijas vadītājs Edmunds Kancēvičs.
88% e-cigarešu lietotāju joprojām izvēlas aromatizētus produktus
Vēl skaidrāku ainu sniedz fakts, ka 88% aptaujāto e-cigarešu lietotāju turpina lietot produktus ar citām garšām, nevis tabakas garšu.

“Tas nozīmē, ka valsts ir aizliegusi legālo piedāvājumu, taču nav mainījusi patērētāju izvēli. Patērētāji nav atteikušies no sev ierastajiem produktiem. Viņi ir atraduši citus iegādes ceļus – sociālajos tīklos, no paziņām, citiem nekontrolētiem pārdevējiem vai ārvalstīs. Tādējādi likumdevējs nav panācis patēriņa samazinājumu. Tas tikai ir panācis legālā tirgus daļas samazināšanos”, norāda Kancēvičs.
Nelegālie tirgotāji ir kļuvuši par galvenajiem ieguvējiem
SKDS aptaujas dati liecina, ka ievērojama daļa, jeb aptuveni 49% e-cigarešu lietotāju produktus iegādājas apejot Latvijā spēkā esošo normatīvo aktu regulējumu vai nu internetā, sociālajos tīklos, no paziņām vai citiem nekontrolētiem pārdevējiem, vai ārvalstu veikalos klātienē.
No vienas puses ārvalstīs veikts klātienes pirkums pats par sevi nav uzskatāms par nelegālu darījumu. Tomēr no Latvijas tautsaimniecības viedokļa tas nozīmē, ka patēriņš, legālais apgrozījums un ar attiecīgo pārdošanu saistītie nodokļu ieņēmumi aizplūst no Latvijas. Vienlaikus netiek sasniegts arī regulējuma sabiedrības veselības mērķis, jo patērētājs no produkta neatsakās – viņš to vienkārši iegādājas citā valstī.
Turklāt ārvalstīs iegādāto produktu aprite nav vērtējama tikai kā individuāls pārrobežu patēriņš. Pastāv būtiska atšķirība starp preču iegādi personīgai lietošanai un sistemātisku produktu ievešanu Latvijā ar mērķi tos tālāk izplatīt vai pārdot.
Nozares novērojumi un publiski pieejamā informācija par konfiscētajiem produktiem rada pamatu bažām, ka ļoti liela daļa ārvalstīs iegādāto produktu nonāk tālākā izplatīšanā Latvijā. Ievedot preces nevis personīgam patēriņam, bet izplatīšanai vai pārdošanai, un šādai rīcībai jau ir cits juridiskais vērtējums, tā jau ir nelegālā produktu izplatīšana. Tas nozīmē, ka aptaujas datus nevar uzlūkot sausi un atrauti no reālās situācijas dabā, robeža starp ārvalstu tirgu un Latvijas nelegālo tirgu praksē ne vienmēr ir tik skaidra, kā to varētu secināt tikai no aptaujas jautājuma par produktu iegādes vietu. Ārvalstu veikali ir ne vien alternatīva Latvijas legālajai tirdzniecībai, bet arī viens no nelegālās aprites apgādes avotiem.
Šādā kontekstā SKDS aptaujā identificētie neoficiālo iegādes kanālu izmantotāju un ārvalstu veikalu pircēju ir jāvērtē kopsakarā. Lai gan šos rādītājus nevar automātiski summēt vai visus ārvalstu pirkumus uzskatīt par nelegāliem, tomēr tie izgaismo vienu un to pašu problēmu, ievērojama patērētāju daļa nepieciešamos produktus meklē ārpus Latvijas kontrolētās tirdzniecības sistēmas.
Aptaujas dati vienlaikus rāda, ka vairākums e-cigarešu lietotāju produktus joprojām iegādājas Latvijas mazumtirdzniecības vietās. Arī šis rādītājs jāvērtē kopsakarā ar pārējiem SKDS rezultātiem: 86% aptaujāto norāda, ka pēc aromātu aizlieguma viņu paradumi nav mainījušies, bet 88% e-cigarešu lietotāju joprojām izvēlas produktus ar citām, nevis tabakas garšām. Šāda datu kombinācija norāda uz patērētāja gatavību ar kreatīviem paņēmieniem risināt savu vēlmju realizēšanu.

Tādēļ, skatoties uz SKDS datiem kopumā, kā arī ievērojot jau iepriekš nozares pausto, publiski pieejamos Valsts ieņēmumu dienesta datus par šo produktu legālās aprites kritumu gandrīz par 50% un faktisko situāciju dabā, secinājums ir acīmredzams: aromātu aizliegums nav samazinājis pieprasījumu pēc elektroniskajām cigaretēm. Tas ir tikai pārvietojis šo pieprasījumu no legālā tirgus uz nelegāliem vai ārvalstu kanāliem, vai piespiežot šo produktu lietotājus jautājumu par aromātiem risināt citos veidos. Un te sagrūst publiskajā telpā no atsevišķu valsts iestāžu amatpersonu puses kultivētais stāsts par šo ierobežojumu efektivitāti.
“Valsts zaudē nodokļu ieņēmumus, legālie komersanti zaudē klientus, kontrolēto apriti aizstāj faktiski neuzraugāmi un nekontrolējami kanāli. Savukārt nelegālie tirgotāji iegūst arvien plašāku klientu loku, jo var piedāvāt tieši tos produktus, kurus legālais tirgus vairs nedrīkst tirgot, un kā redzam no aptaujas datiem, tieši tos produktus, kuri ir vispieprasītākie. Pašreizējais regulējums tādējādi nav izskaudis šo produktu apriti. Tas ir samazinājis valsts iespējas to kontrolēt”, uzsver Beztabakas Produktu Asociācijas vadītājs Edmunds Kancēvičs.
70% nelegālos kanālus izvēlas tieši aromātu dēļ
Kā rāda SKDS aptaujas dati, aptuveni 70% to lietotāju, kuri produktus iegādājas nelegālos vai neoficiālos kanālos, kā galveno iemeslu min aromātu pieejamību. Tas savukārt skaidri parāda saikni starp aizliegumu un nelegālā tirgus pievilcību.

“Patērētāji nelegālos pārdevējus neizvēlas nejauši. Viņi tos izvēlas tāpēc, ka legālajā tirgū vairs nav pieejams produkts, kuru viņi vēlas iegādāties. Tādējādi valsts ar šādu regulējumu pati ir patērētājus pagrūdusi pretī nelegālajam tirgum, kā arī radījusi nenovērtējamas priekšrocību tam”, norāda Kancēvičs.
Valsts ir ierobežojusi uzņēmumus, kuri maksā nodokļus, ievēro vecuma kontroli, produktu aprites prasības un uzņemas atbildību par tirgū laisto produkciju. Vienlaikus tā ir ne tikai atstājusi plašu pieprasījumu tiem pārdevējiem, kuri neievēro ne nodokļu nomaksas, ne kvalitātes, ne vecuma kontroles prasības, bet pat tiem palīdzējusi audzēt klientu skaitu. Tas nav sabiedrības veselības politikas panākums. Tā ir būtiska regulējuma kļūda, kuru nepieciešams pēc iespējas ātrāk novērst.
Legālā nozare tiek sodīta par noteikumu ievērošanu
Pašreizējā situācijā Latvijas legālie uzņēmumi atrodas absurdā konkurences pozīcijā. Tie maksā nodokļus, nodrošina vecuma pārbaudi, ievēro produktu sastāva, marķējuma un aprites prasības, sadarbojas ar uzraugošajām iestādēm un uzņemas juridisku atbildību par tirgū laisto produkciju. Savukārt nelegālais pārdevējs nedara neko no tā.
Tomēr tieši nelegālais pārdevējs var piedāvāt produktus, kurus pieprasa 88% e-cigarešu lietotāju, kamēr Latvijas legālajam tirgotājam tas ir aizliegts.
“Valsts ar vienu roku prasa legālajai nozarei ievērot arvien stingrākas prasības, bet ar otru roku atdod tās klientus tirgotājiem, kuri neievēro nevienu prasību. Tā nav līdzsvarota tirgus uzraudzība. Tā ir legālās uzņēmējdarbības sodīšana un nelegālās aprites netieša stimulēšana. Ieguvēji no šādas politikas nav sabiedrība, valsts budžets vai atbildīgi uzņēmumi. Ieguvēji ir nelegālie tirgotāji”, uzsver Beztabakas Produktu Asociācijas vadītājs Edmunds Kancēvičs.
Aizliegums, kas vājinājos kontroli
Ņemot vērā to, ka nelegālais tirgus nepakļaujas kontrolei, nav iespējams droši zināt, kas atrodas šādi iegādātu produktu šķidruma sastāvā, kur tas ražots, kādos apstākļos tas uzglabāts un vai nikotīna koncentrācija vairākkārt nepārsniedz ES atļautās robežas.
Tāpat, nu jau skaidri ir redzams, ka tieši nelegālā tirgus uzplaukuma rezultātā, šos produktus ne tikai pastiprināti iegādājas nepilngadīgie, bet redzot vieglu, ātru un samērā lielu peļņu, nepilngadīgie iesaistās arī šo produktu tirdzniecībā.
Tādēļ aromātu aizliegums nav tikai ekonomiski neveiksmīgs, tā vietā, lai uzlabotu sabiedrības veselību, tas ir panācis pretēju efektu – radījis papildu riskus tai.
Regulējums, kas palielina nezināmas izcelsmes produktu apriti, nevar tikt uzskatīts par atbildīgu sabiedrības veselības instrumentu.
Nozare par šiem riskiem brīdināja jau iepriekš
Nozare jau pirms ierobežojumu pieņemšanas brīdināja, ka pilnīgs aromātu aizliegums nesamazinās pieprasījumu, bet veicinās nelegālo tirdzniecību, pārrobežu pirkumus un nekontrolētas izcelsmes produktu apriti. Šie brīdinājumi tika ignorēti. Tagad SKDS dati rāda, ka nozares prognozes nav bijušas teorētiskas vai savtīgas. Tās ir apstiprinājušās patērētāju faktiskajā uzvedībā.
“Tādēļ turpmākajās diskusijās nozari nedrīkst uztvert tikai kā regulējuma objektu. Legālā nozare ir būtisks partneris nelegālā tirgus ierobežošanā. Valstij ir jāstrādā kopā ar legālajiem tirgus dalībniekiem, nevis jāpieņem arvien jauni ierobežojumi, kas tos padara nekonkurētspējīgus pret nelegālajiem pārdevējiem”, norāda Kancēvičs.
E-cigaretes nav dominējošais nikotīna produkts
SKDS aptauja ir svarīga vēl kādā aspektā – tā palīdz ielikt e-cigarešu jautājumu reālā mērogā, nevis politiski uzkurinātā priekšstatā par “galveno problēmu”.
Saskaņā ar aptaujas datiem, to personu lokā, kuras lieto tabakas un/vai nikotīna saturošus produktus e-cigaretes lieto mazāk kā puse, tas ir 39,4%, kamēr tradicionālās cigaretes – 58,4%.

Ja valsts izvēlas vienā konkrētā segmentā ieviest īpaši stingrus ierobežojumus, tad tiem ir jābūt balstītiem ne tikai labos nodomos, bet arī kaut kādā loģikā un pierādāmā efektivitātē. SKDS aptaujas dati un līdzšinējie novērojumi šobrīd rāda, ka ar efektivitāti ir nopietnas problēmas.
Regulējums ir nekavējoties jāpārskata
Pieejamie dati ir pietiekami, lai vairs nevilcinātos. Saeimai un atbildīgajai ministrijai ir nekavējoties jāsāk aromātu aizlieguma pārskatīšana, nevis jāgaida, kamēr nelegālais tirgus nostiprinās un to pārņem organizētā noziedzība.
“Pirmais solis ir atzīt, ka pašreizējais regulējums nav sasniedzis iecerēto mērķi. Otrais solis ir aizstāt pilnīgu aizliegumu ar samērīgu un kontrolējamu regulējumu, kas ļautu pieaugušajiem patērētājiem iegādāties aromatizētus produktus legālajā tirgū, vienlaikus saglabājot stingras prasības produktu sastāvam, noformējumam, reklāmai un vecuma kontrolei. Trešais solis ir būtiski palielināt resursus tiem, kas cīnās pret nelegālo apriti gan sociālajos tīklos, tiešsaistes platformās, gan neoficiālās tirdzniecības vietās, kā arī uzsākot uzraudzīt nelegālo produktu piegādes ceļus”, uzsver Beztabakas Produktu Asociācijas vadītājs Edmunds Kancēvičs.
Secinājums: Latvijai nav jāturpina kļūda, kamēr Eiropa vēl tikai veido kopēju politiku
SKDS dati atklāj nepatīkamu, bet vairs neignorējamu patiesību: aromātu aizliegums nav devis sabiedrībai solīto rezultātu. Šādu pašu ainu jau iepriekš iezīmēja profesors Arnis Sauka pētījumā “Latvijas beztabakas nikotīna produktu nozare: pelēkā tirgus apjoma tendences un lietotāju paradumi, 2025”, kā arī uz to ir norādījuši gan Valsts policijas pārstāvji, gan Valsts ieņēmumu dienesta vadītāja.
Lietotāju paradumi lielākoties nav mainījušies. Pieprasījums pēc aromatizētiem produktiem nav pazudis. Tā vietā būtiska tirgus daļa ir pārvietojusies uz nelegāliem, neoficiāliem un ārvalstu iegādes kanāliem. Ir jābeidz aizstāvēt neefektīvu regulējumu tikai tādēļ, ka tas reiz ticis pieņemts. Politikas kvalitāti nosaka nevis tās nodoms, bet rezultāts.
Ņemot vērā, ka Eiropas Savienībā joprojām nav vienotas pieejas e-cigarešu aromātu regulēšanai un lielākajā daļā dalībvalstu nav ieviests Latvijai līdzvērtīgs visaptverošs ierobežojums, kas legālajā tirgū faktiski atstāj tikai tabakas garšu, līdz ar to Latvijas īpaši stingrais nacionālais regulējums rada paredzamu rezultātu – nelegālās aprites paplašināšanos, pārrobežu pirkumus un Latvijas legālās nozares konkurētspējas samazināšanos. Atvērtā Eiropas Savienības tirgū izolēts vienas valsts aizliegums nespēj likvidēt pieprasījumu. Tas tikai maina vietu, kurā notiek darījums: Latvijas legāla veikala vietā tas notiek sociālajos tīklos, no paziņām, citiem nekontrolētiem pārdevējiem vai ārvalstīs. Latvijai nav pamata turpināt uzturēt īpaši stingru nacionālo regulējumu un nav jāturpina aizstāvēt ierobežojums, kas soda legālos uzņēmumus, un uzdāvina tirgu nelegālajiem pārdevējiem, ja pieejamie dati vienlaikus rāda, ka šis regulējums nav sasniedzis deklarēto mērķi.
“Ja aizliegums nesamazina pieprasījumu, bet samazina valsts kontroli pār tirgu, tas nav efektīvs regulējums. Tā ir politiska kļūda, kas nekavējoties jālabo”, secina Beztabakas Produktu Asociācijas vadītājs Edmunds Kancēvičs.
Par Beztabakas Produktu Asociāciju:
Biedrība "Beztabakas Produktu Asociācija" (BPA) dibināta 2021. gadā ar mērķi apvienot beztabakas produktu ražotājus un tirgotājus, lai veicinātu atbildīgu un ilgtspējīgu nozares attīstību. BPA darbības virzieni paredz vēršanos pret ēnu ekonomiku – nelegālo tirdzniecību, kontrabandu, kontrafaktu, un nereģistrētu produktu pieejamību tirgū, sabiedrības informēšanu, biedru interešu un tiesību aizstāvību.



